Jaunumi

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka vasarā esam kļuvuši neuzmanīgāki, tāpēc krāpniekiem izdevies jūnijā izkrāpt vairāk nekā miljonu eiro jeb 1 079 022 eiro. Visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri. Jūnijā šādi izkrāpti vairāk nekā 708 tūkstoši eiro.

Ikviens no mums, jo sevišķi pieaugušie, vēl joprojām pielāgojas digitalizācijas atstātajai ietekmei uz mūsu ikdienu un attīsta prasmes par drošību interneta vidē. Bērniem digitālā vide jau ir pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa – tāpēc jāvērš īpaša uzmanība, lai arī bērnos attīstītu izpratni par draudiem un nodotu prasmes, lai šos draudus atpazītu un no tiem izvairītos.

Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām, īpaši telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanām, kas joprojām ir izplatītākās noziedznieku metodes.

Neraugoties uz to, ka visbiežāk krāpnieku mērķis ir privātpersonas, garnadžu redzeslokā regulāri nonāk arī uzņēmumi. Galvenokārt šādas krāpniecības upuri ir darbinieki, kuriem ir pilnvaras veikt maksājumus un kuriem ir piekļuve uzņēmuma finansēm un internetbankas datiem, piemēram, grāmatveži.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams par krāpnieku mēģinājumiem nelikumīgā ceļā piekļūt iedzīvotāju finanšu līdzekļiem, izsūtot viltus e-pasta ziņas. Pikšķerēšana (phishing) jeb e-pasta krāpniecība ir plaši izmantots krāpniecības veids privātpersonu vidū, taču tas apdraud arī uzņēmumus.

Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām.* Krāpnieki ne tikai apdraud personas datu drošību un finanses, bet arī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju emocionālo labklājību, nereti izraisot arī lielu satraukumu.