Jaunumi

Eleonora Bušmane-Zvaigzne, Finanšu nozares asociācijas padomniece Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Šī gada janvārī finanšu iestādēm Latvijā izdevies novērst četras reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem īstenot, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati*. Kopumā janvārī īstenoti 560 krāpšanas gadījumi, savukārt novērsts 2281 mēģinājums. Naudas izteiksmē novērsto krāpšanas gadījumu apmērs pārsniedz 2 miljonus eiro, kamēr iedzīvotājiem izkrāptā summa janvārī sasniedza 1 680 104 eiro.

Sākoties Melnās piektdienas akcijām un aktīvajam pirmssvētku iepirkšanās laikam, Finanšu nozares asociācija (FNA) aicina cilvēkus būt īpaši modriem un domāt par savu finanšu un datu drošību.

Komentāra autors SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis “Mammu, es nupat sabraucu cilvēku, vajadzīga nauda juristam!” “Labdien, te Valsts policija, jūsu kartei jāveic ekspertīze.” “Te jums no bankas zvana, steidzami jāpārskaita nauda.” Šādas un līdzīgas uzrunas pa tālruni nozīmē, ka jūs ir sazvanījuši krāpnieki.

Finanšu nozares asociācija (FNA) un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) brīdina, ka jau vairāku mēnešu garumā krāpnieki ļoti aktīvi sūta īsziņas, it kā CSDD vai pat Valsts policijas vārdā, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai neapmaksātu sodu.

Aiz pēkšņi saņemtas e‑pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kādas šobrīd ir trīs visizplatītākās krāpšanas metodes, kā tās darbojas un pēc kādām pazīmēm tās atpazīt, skaidro Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma.